2024. gada pasaules čempionāts hokejā bija Ķiveru brigādei īpašs. Tas bija pirmais. Un tam bija lemts kļūt par sākumu kam daudz nozīmīgākam. Par ko tādu, kas vieno, iedvesmo un paliek atmiņā kā notikums, kas mainīja uztveri – ne tikai par hokeju, bet arī par pašiem sevi.

Pirmo reizi doma par došanos uz čempionātu radās 2023. gada Līgo vakarā. Tolaik vēl bijām pārņemti ar sajūsmu par tikko izcīnīto bronzu. Varbūt ideja šķita impulsīva, taču aiz tās slēpās dziļāka, nopietnāka vēlme – būt tur, kur spēlē Latvija. Piedzīvot. Atbalstīt. Dzīvot līdzi.

Vasaras mēneši bija pārdomu pilni, bet rudenī nolēmām - mēs brauksim. Bez ilgas svārstīšanās. Mērķtiecīgi, ar degsmi un pārliecību. Informāciju meklējām tikai uzticamos avotos, jo katrs ceļš ir unikāls. Mūsu ceļš bija vēl tikai sācies.

"Mēs, Latvijas fani, esam tie, kas palīdz izlasei būvēt ceļu uz panākumiem. Mēs vēlējāmies parādīt gan mūsu izlasei, gan pasaulei: Latvijas fani ir patiesi labākie."

Kad oktobra nogalē pārdošanā nonāca pirmās dienas biļešu pakas, iegādājāmies biļetes uz spēli pret Kazahstānu – kā drošības garantiju. Tajā brīdī tas vairs nebija tikai sapnis – tas kļuva reāls plāns. Sirdī ieskanējās pirmā īstā čempionāta vibrācija. Mēs braucam.

Sākām meklēt naktsmītni. Bija skaidrs – Ostrava kā čempionāta pilsēta būs pārpildīta un naktsmītnes būs dārgas. Mums paveicās atrast nelielu dārza mājiņu apmēram pusstundas braucienā no arēnas. Ārēji necila, bet mājīga un ar patiesi viesmīlīgiem saimniekiem. Tā kļuva par mūsu mājām čempionāta laikā.

Un tad radās ideja, kas mūs padarīja pamanāmus – celtnieku ķiveres. Tās kļuva par mūsu kompānijas simbolu – mēs, Latvijas fani, esam tie, kas palīdz izlasei būvēt ceļu uz panākumiem. Mēs vēlējāmies parādīt gan mūsu izlasei, gan pasaulei: Latvijas fani ir patiesi labākie.

Janvāra sākumā sākās oficiālā biļešu tirdzniecība. Bija uztraukums – nezinājām, cik viegli būs tās iegūt. Taču viss izdevās – tikām pie visām kārotajām spēļu biļetēm.

Tad sākās rūpīgā plānošana – ne tikai hokeja čempionāta spēļu apmeklēšana, bet arī piedzīvojuma organizēšana. Nolēmām izmantot iespēju apskatīt Čehiju, Poliju un Slovākiju. Plānojām maršrutu, izvēlējāmies apskates vietas, pielāgojām visu budžetam. Tā bija daļa no kopējā stāsta, ko veidojām.

Un tad pienāca tas brīdis. Čempionāts bija sācies. Pirmās divas spēles vēl skatījāmies mājās. Bet pēc 12. maija mača pret Franciju mēs devāmies ceļā. Ar lepnumu, satraukumu un prieku sirdī. Un ap pulksten vienpadsmitiem no rīta iebraucām Ostravā.

Tas bija sākums.

Šis ir tikai mūsu stāsta pirmā nodaļa. Bloga otrajā rakstā turpinājums – par emocijām čempionātā, satiktajiem cilvēkiem, spēlēm un to īpašo sajūtu, ko spēj radīt tikai hokejs un Latvija.